www.wikidata.be-by.nina.az
Sankt Pecyarburg 3 rusk Sankt Peterburg gorad federalnaga znachennya i drugi pa velichyni gorad u Rasii centr Paynochna Zahodnyaj federalnaj akrugi Rasii mesca znahodzhannya vyshejshyh organay ulady Rasii 4 i administracyjny centr Leningradskaj voblasci Lyazhyc na race Nyave na yshodnim uzbyarezhzhy Finskaga zaliva Baltyjskaga mora Gorad federalnaga znachennya Sankt Pecyarburg rusk Sankt Peterburg Gerb ScyagGaloynae admiralcejstva Medny konnik Zimni palac Raka Fantanka Isakieyski sabor Petrapaylayskaya krepasc Kraina RasiyaGorad Sankt PecyarburgKaardynaty 59 57 pn sh 30 19 u d H G Ya OUnutranae dzyalenne 18 rayonayKiraynik Alyaksandr Dzmitryevich Byagloy 1 Zasnavany 27 maya 1703Ranejshyya nazvy Petragrad 1914 1924 Leningrad 1924 1991 Ploshcha 605 8 km Vyshynya centra 3 mVodnyya ab ekty Nyava Finski zaliy Kanal Grybaedava Abvodny kanal Ohta Vyalikaya Neyka Ekaceryngofka d Kronverkski praliy Krukay kanal Malaya Nyava Vyalikaya Nyava d Slavyanka prytok Nyavy Krestovka d Akervil Fantanka Mojka i Syarednyaya NeykaAficyjnaya mova ruskayaNaselnictva 5 377 503 chalavek 2022 Nacyyanalny sklad ruskiya ukraincy belarusyKanfesijny sklad pravaslayeChasavy poyas MSD UTC 03 00 i Eyropa Maskva d 2 Telefonny kod 812Pashtovyya indeksy 199406 i 190000Aytamabilny kod 78 98 178 i 198Aficyjny sajt gov spb ru rusk Sankt Pecyarburg na karce Rasii Medyyafajly na VikishovishchyNaselnictva gorada skladae 5 milyonay zhyharoy razam z aglameracyyaj 6 milyonay Gorad z yaylyaecca samastojnym sub ektam Rasijskaj Federacyi yago ploshcha skladae 1439 km Sankt Pecyarburg byy zasnavany carom Pyatrom I 27 maya 1703 goda i na pracyagu bolsh za dzvesce gadoy 1712 1728 1732 1918 byy stalicaj Rasijskaj imperyi Padchas Pershaj susvetnaj vajny gorad byy perajmenavany y Petragrad rusk Petrograd a y chasy saveckaj ulady u Leningrad rusk Leningrad Syonnya Sankt Pecyarburg z yaylyaecca vazhnym kulturnym centram i rasijskim portam na Baltyjskim mory Zmest 1 Gistoryya 1 1 Paynochnaya vajna i zasnavanne gorada 1 2 Pershyya gady isnavannya gorada 1 3 Pecyarburg u syaredzine i drugoj palove XVIII stagoddzya 1 4 Sankt Pecyarburg u XIX stagoddzi 1 5 Gorad troh revalyucyj Gramadzyanskaya vajna 1 6 Savecki Petragrad Leningrad 1 7 Postsavecki peryyad 1 8 Uznagarody 2 Ekanomika 3 Kultura 3 1 Teatry 3 2 Muzei 3 3 Planiroyka i arhitektura 3 4 Hramy i manastyry 3 5 Vulicy praspekty ploshchy 3 6 Parki sady i skvery 4 Transpart 4 1 Chygunachnyya vakzaly 5 Adukacyya 6 Belarusy y Sankt Pecyarburgu Gistoryya Asoby 7 Vyadomyya asoby 8 Gl taksama 9 Znoski 10 SpasylkiGistoryya PravicAsnoyny artykul Gistoryya Sankt Pecyarburga Paynochnaya vajna i zasnavanne gorada Pravic Dataj zasnavannya Sankt Pecyarburga lichycca 16 maya 27 maya 1703 goda Getym dnyom datuecca zaklad carom refarmataram Petrapaylayskaj krepasci pershaga budynka gorada u vusci raki Nyavy na Zaechym vostrave Pyotr I day goradu imya prysvechanae yago nyabesnamu zastupniku Svyatomu apostalu Pyatru Pavodle legendy u toj dzen paslya liturgii car z yaviysya z rydlyoykaj u rukah dlya zakladu gorada i kali yon shapiysya za yae z vyshyni spusciysya arol i pachay krucicca nad astravami Adyshoyshy y bok Pyotr I zrubiy dzve tonkiya byarozki i z yadnayshy i verhaviny pastaviy u vykapanyya pracoynymi yamy Getyya dzve byarozki musili aznachac buduchuyu bramu krepasci Arol yaki kruciysya y nebe spusciysya i sey na bramu paslya chago peravyazayshy yamu nogi car pasadziy yago na plyacho usceshany shchaslivaj prykmetaj 5 Novaya krepasc svayoj zbroyaj musila perakryvac farvatary pa dvuh najbolsh bujnyh rukavah delty raki Nyave i Vyalikaj Neycy U 1704 godze dlya abarony marskih mezhay Rasii na vostrave Kotlin byla zasnavana krepasc Kranshtat Novamu goradu Pyotr I nadavay vyalikae strategichnae znachenne dlya zabespyachennya marskoga shlyahu z Rasii y Zahodnyuyu Eyropu Tut na strelcy Vasileyskaga vostrava pad prykryccyom Petrapaylayskaj krepasci byy zasnavany pershy gandlyovy port Sankt Pecyarburga Pershyya gady isnavannya gorada Pravic Paslya pachatku budaynictva Petrapaylayskaj krepasci pracyagvalasya yzvyadzenne i inshyh abaronchyh ab ektay U snezhni 1706 goda Pyotr I vyday zagad na budaynictva Kronverka z metaj adgaradzic Petrapaylayskuyu krepasc ad artabstrelu z supracleglaga beragu a dzvyuma gadami ranej bylo zakladzena Admiralcejstva Letni palac i Letni sad u 1716 godzeU pershyya dzesyac gadoy isnavannya galoynaj chastkaj gorada byy Garadski vostray cyaper Petragradski vostray tut znahodzilisya Gasciny dvor Traeckaya carkva mnostva sluzhbovyh budynkay ramesnyya slabody i vaennyya chastki Zluchaysya vostray z Petrapaylayskaj krepascyu praz pad yomny most Paznej pachay zabudoyvacca Admiralcejski bok levy berag Nyavy dze znahodzilisya takiya vazhnyya zbudovy yak Zimni palac i Letni palac Pyatra I z Letnim sadam Z 1712 goda gorad byy abveshchany stalicaj Rasii a y 1713 godze yse asoby prynalezhnyya da carskaga dvara musili byli syalicca y Pecyarburgu syudy zh peraehay i Senat U 1712 godze Pyotr I vyday ukaz ab stvarenni Generalnaga plana Sankt Pecyarburga zgodna yakomu centram gorada abiraecca Vasileyski vostray Menavita tut buduyucca partavyya zbudavanni mayaki a taksama budynak Dvanaccaci kalegij Kunstkamera i inshyya budynki da tago momantu na vostrave byy tolki znakamity Menshykayski palac U 1725 godze zasnavanaya Pecyarburgskaya Akademiya navuk dze 2 studzenya 1728 goda byla vydadzena pershaya rasijskaya gazeta Sankt Peterburgskie vedomosti pershy redaktar Gerhard Frydryh Miler 6 Pecyarburg u syaredzine i drugoj palove XVIII stagoddzya Pravic Medny konnikU vyniku pazharay i razvoddzyay mnogiya budynki pyatroyskaga Pecyarburga da syaredziny XVIII stagoddzya apynulisya y lyadashchym stane ci byli znishchanyya Tak uletku 1736 i 1737 gadoy u Pecyarburgu adbylisya dva pazhary vygarela ysya draylyanaya Marskaya slabada i znachnaya chastka Admiralcejskaga vostrava U 1737 godze ykazam imperatrycy Ganny Ivanayny stvaraecca Kamisiya ab Sankt Pecyarburgskim budavanni yakuyu yznachalvay Pyotr Yaropkin yakaya pracavala nad generalnym planam goradu 7 Pa getym plane zacvyardzhalasya ideya trohpromnevaga razviccya Pecyarburga ad Admiralcejstva yaki musiy stac kampazicyjnym centram a rolyu galoynaj magistrali addavalasya Neyskamu praspektu U 1762 godze na zmenu getaj kamisii pryjshla Kamisiya ab kamennym budaynictve Sankt Pecyarburga i Maskvy yakaya regulyavala zabudovu malyh uzbyarezhnyh malyh rek i kanalay farmiravanne arhitekturnyh ansamblyay centralnyh ploshchay 29 lipenya 1731 goda adkryysya Kadecki korpus a y 1759 Pazhaski korpus Stvaraysya cely sherag vuchelnyay Gornae vuchylishcha i getak dalej Sankt Pecyarburg stanovicca adnym z najbujnejshyh navukovyh centray u Rasii Razvivaecca i kulturnae zhyccyo y Paynochnaj stalicy Rasii 30 zhniynya 1756 goda vydaecca ykaz ab stvarenni pershaga y kraine dzyarzhaynaga teatra 4 listapada 1764 goda lichycca dataj zasnavannya Imperatarskaj Akademii mastactvay Pad kanec XVIII stagoddzya naselnictva gorada peravysila 200 tysyach chalavek u goradze dzejnichali bolsh za 60 pravaslaynyh cerkvay i 15 cerkvay inshyh kanfesij Na 1780 god nalichvalasya 1200 vulic i zavulkay 3 3 tysyachy damoy usya centralnaya chastka goradu yzho calkam brukavanaya i pakrytaya papyarochnymi doshkami 6 Sankt Pecyarburg u XIX stagoddzi Pravic Lyublyu cyabe Pyatra tvarenne Lyublyu tvoj strogi strojny vid Nyavy dzyarzhaynae cyachenne Beragavy yae granit Uzor tvaih chygunnyh kratay Nachej zadumlivyh tvaihPrazrysty zmrok blisk cemnavaty Kali y pakoi syarod knigPishu chytayu bez lyampady Glyadzhu na sonnyya gramadyPustynnyh vulic yak blishchycAdmiralcejski y vysyah shpic Da getaga chasu yzho adbyvaecca burnae razviccyo pramyslovasci uzho da syaredziny 1830 h gadoy u Sankt Pecyarburgu dzejnichae kalya 300 fabryk i zavoday Adkryvayucca novyya vodnyya sistemy Maryinskaya i Cihvinskaya u 1828 godze Paynochna Dzvinski kanal Istotnaj padzeyaj stanovicca adkryccyo pershaj chygunki y 1836 godze pamizh Pecyarburgam i Carskim Syalom Pecyarburzhcy aprabavali novy vodny transpartny srodak parahod Pracyagvaecca razviccyo Pecyarburga yak palitychnaga i navukovaga centra dzyarzhavy U 1802 godze zasnavanyya ministerstvy i Dzyarzhayny savet uzvedzeny budynak Senata i Sinoda abnoylenaya Akademiya navuk u 1803 godze byy prynyaty novy statut stvorany Pedagagichny instytut utvoranyya nekalki gimnaziyay i dazvolenyya volnyya typagrafii 5 Adkryvaecca Pulkayskaya abservatoryya u 1845 godze Ruskae geagrafichnae tavarystva 18 zhniynya 1851 goda z Pecyarburga y Maskvu adpraviysya pershy cyagnik hutka znosiny pamizh dzvyuma garadami stane regulyarnym Uzho y 1850 h pabudavanyya Maskoyski Mikalaeyski Varshayski Baltyjski a y 1870 godze Finlyandski vakzaly Razvivaecca i sudahodstva U 1885 godze skonchylasya zbudavanne Marskoga kanala i Marskoga portu Gorad troh revalyucyj Gramadzyanskaya vajna Pravic Krejser Ayrora yaki z yaylyaecca simvalam Kastrychnickaj revalyucyiXX stagoddze ychynila dlya Pecyarburga yak shmat cyazhkih vyprabavannyay tak i grandyyoznyya zdzyajsnenni Pa vynikah perapisu 1897 goda naselnictva gorada skladala 1265 tys zhyharoy a na pachatak Pershaj susvetnaj vajny peravysila 2 milyony 3 e mesca y Eyrope paslya Londanu i Paryzhu 29 verasnya 1907 goda pachay kursavac Sankt Pecyarburgski tramvaj Pershym vyprabavannem stala rasijskaya revalyucyya 1905 1907 gadoy pachatkam yakoj lichycca Kryvavaya nyadzelya a vynikami yakoj stala stvarenne pershaga y gistoryi Rasii parlamentu Pachayshayasya Pershaya susvetnaya vajna mocna payplyvala na lyos Sankt Pecyarburga Uzho y zhniynya 1914 goda na hvali antynyameckih nastroyay gorad peranazvany y Petragrad a da 1917 goda pachalisya prablemy z asnadaj zvychajnaj z yavaj stanovyacca chergi Hvalyavanni 23 27 lyutaga 1917 goda y goradze zrobyacca adnoj z galoynyh prychyn Lyutayskaj revalyucyi U gonar zaginuyshyh pracoynyh na Marsavym poli y 1956 godze byy zapaleny Vechny agon 8 Paslya Kastrychnickaj revalyucyi padchas Gramadzyanskaj vajny z za blizkasci antyrevalyucyjnyh armij urad Lenina z yazhdzhae y Maskvu Petragrad chasova pazbayleny statusu stalicy 5 sakavika 1918 goda yaki perahodzic da Maskvy Uvesnu 1919 goda pry padtrymcy anglijskaga flotu pachaysya pershy nastup armii Mikalaya Yudzenicha z Estlyandyi na Petragrad a paslya parazy uzho y kastrychniku drugi yaki taksama budze spyneny 22 studzenya 1920 goda Yudzenich abvyasciy pra rospusk Paynochna Zahodnyaj armii 26 studzenya 1924 goda paslya smerci Uladzimira Lenina Petragrad rashennem CK UKP b peranazyvaecca y Leningrad Savecki Petragrad Leningrad Pravic Paslya katastrafichnyh padzej 1917 1919 gadoy naselnictva gorada skarachaecca da 1920 goda yano skladae tolki 722 000 chalavek 9 ale dzyakuyuchy NEP zhyccyo y goradze pastupova palyapshaecca Pracyagvaecca aktyynaya zhytlovaya zabudova Tak u 1924 godze stvaraecca praekt centru Narvayskaga rayona pavodle yakoga musili byc stvoranyya dzve ploshchy Stachak dze byla yzvedzenaya tryumfalnaya arka y gonar peramogi nad Napaleonam i ploshchu yakuyu yashche melasya stvaryc cyaper Kirayskaya ploshcha Pa ysim goradze stvarayucca Palacy kultury da syaredziny 1930 gadoy yany mayucca yzho va ysih pramyslovyh rayonah 10 Geraizm i stojkasc leningradcay vyyavilisya y chasy Vyalikaj Ajchynnaj vajny Amal 900 dzyon va ymovah poynaj blakady gorada zhyhary ne tolki vyzhyli ale i dapamagli frontu Tak u vyniku sustrechnaga nastupu Leningradskaga i Volhayskaga frantoy 18 studzenya 1943 goda blakadnae akruzhenne bylo prarvana ale tolki 27 studzenya 1944 goda blakada gorada byla calkam znyataya Pachynayuchy z 1947 goda y Leningradze razvivayucca yak adnaylyalnyya getak i intensiynyya budaynichyya pracy 7 kastrychnika 1955 goda y metro byy zapushchany pershy abkatachny elektracyagnik a yzho 5 listapada byy padpisana akt ab zdachy y ekspluatacyyu pershaj chargi leningradskaga metrapalitena U 1990 godze gistarychny centr gorada yneseny y Spis susvetnaj spadchyny YuNESKA Postsavecki peryyad Pravic U 1991 godze pa vynikah referendumu 54 leningradcay vykazalisya za vyartanne spradvechnaj nazvy gorada Sankt Pecyarburg 6 verasnya 1991 goda ykazam Prezidyuma Vyarhoynaga Saveta RSFSR yana byla adnoylena 11 21 krasavika 1992 goda ynesenaya y Kanstytucyyu RF 12 26 chervenya 1991 byy abrany pershy i aposhni mer Sankt Pecyarburga 13 sakavika 1996 goda vykanaychaya ylada byla peradadzena Administracyi Sankt Pecyarburga yakaya stvaraecca gubernataram Sankt Pecyarburga pasada mera byla skasavana Istotnaj padzeyaj dlya Pecyarburga stali Gulni dobraj voli 1994 goda yakiya prahodzili y skladany dlya gorada chas U 1991 2007 gadah bylo ystalyavana shmat pomnikay syarod yakih Fyodaru Dastaeyskamu marshalu Georgiyu Zhukavu Syargeyu Yaseninu i inshyya Adrestayravanyya i adnoylenyya Kanstancinayski palac hram Spasu na Kryvi i shmat yakiya inshyya Upershynyu 25 maya 1991 goda paslya vyalikaga perapynku carkoynaya sluzhba adbylasya y Kazanskim sabory U 2001 godze pachynaecca budaynictva Kalcavoj darogi vakol Pecyarburga 15 snezhnya 2004 adkryvaecca Vyaliki Abuhayski most vyadomy yak Vantavy most Pracyagvaecca razviccyo metrapalitenu u 1998 godze yvedzeny y ekspluatacyyu ychastak Pravabyarezhnaj linii ad stancyi Chkalayskaya da stancyi Staraya Dzyareynya u 2005 godze adkrytaya stancyya Kamendancki praspekt i inshyya U 2000 godze byy pabudavany Lyadovy palac u yakim prajshoy chempiyanat svetu pa hakei 2000 goda U 2008 godze pecyarburgski futbolny klub Zenit vyjgray prestyzhny Kubak UEFA i Superkubak UEFA Uznagarody Pravic Zvanne Gorad geroj 8 maya 1965 goda z uruchennem medali Zalataya zorka za vybitnyya zaslugi perad Ajchynaj muzhnasc i geraizm prayaylenyya pracoynymi Leningrada y baracbe z nyamecka fashysckimi zahopnikami y cyazhkih umovah pracyaglaj varozhaj blakady i y aznamenavanne 20 goddzya peramogi saveckaga naroda y Vyalikaj Ajchynnaj vajne 1941 1945 gg Orden Lenina 26 studzenya 1945 goda za muzhnasc i advagu va ymovah blakady i baracby suprac fashysckih zahopnikay Orden Lenina 21 chervenya 1957 goda u aznamenavanne 250 goddzya Leningrada Orden Kastrychnickaj revalyucyi 21 listapada 1967 goda u aznamenavanne 50 goddzya Vyalikaj Kastrychnickaj sacyyalistychnaj revalyucyi Orden Chyrvonaga Scyaga RSFSR 5 snezhnya 1919 goda za geraizm i samaddanasc petragradskaga praletaryyata za abaronu Petragrada y Gramadzyanskuyu vajnu Ekanomika PravicAsnoyny artykul Ekanomika Sankt Pecyarburga Sankt Pecyarburg adzin z najvazhnejshyh ekanamichnyh centray Rasijskaj Federacyi Ekanomika goradu bazuecca y asnoynym na pramyslovasci i turyzme Pa vynikah 2004 goda gorad zanyay chacvertae mesca y Rasii paslya Maskvy Cyumenskaj i Maskoyskaj voblasci pa ab yomu sukupnaga regiyanalnaga praduktu SRP U 2007 godze gety pakazchyk sklay 1 109 3 mlrd rub 38 mlrd dolaray ci 3 92 ad agulnarasijskaga SUP 13 U 2011 godze pa pragnozah SRP skladze 2 trylyony 413 milyarday 6 milyonay rublyoy 14 U 2006 godze y Sankt Pecyarburgu adbyysya samit Vyalikaj vasmyorki Samit prahodziy u Kanstancinayskim palacy y Strelne z 15 pa 17 lipenya 2006 goda Z 1997 goda y Sankt Pecyarburgu pravodzicca shtogadovy ekanamichny sami Rasii i krain SND Pecyarburgski mizhnarodny ekanamichny forum najvazhnejshae mizhnarodnae ekanamichnae i palitychnae merapryemstva va Ushodnyaj Eyrope yakoe atrymala neaficyjnuyu nazvu Rasijski Davos Kultura PravicTeatry Pravic Maryinski teatr Mihajlayski teatr Vyaliki dramatychny teatr imya G A Taystanogava Teatr na Vasileyskim Teatr na Licejnym Muzei Pravic Dzyarzhayny Ermitazh Kunstkamera Rasijski dzyarzhayny muzej Arktyki i Antarktyki Dzyarzhayny Ruski muzej Dzyarzhayny Litaraturna memaryyalny muzej F M DastaeyskagaPlaniroyka i arhitektura Pravic Pyotr I zadumvay gorad pavodle eyrapejskaga yzoru z pramymi perpendykulyarnymi vulicami shyrokimi prashpektami Takaya planiroyka bachna na prykladze Vasileyskaga vostrava i tryzubcy Admiralcejstva Neyski praspekt Garohavaya vulica Vaznyasenski praspekt Samy shyroki most Sini Hramy i manastyry Pravic Troica Izmajlayski sabor Kazanski sabor Sankt Pecyarburg Isakieyski sabor Smolny manastyr Uladzimirski sabor Carkva Prapadobnaj Efrasinni PolackajVulicy praspekty ploshchy Pravic Syannaya ploshcha Ploshcha Paystannya Ploshcha Peramogi Belaruskaya vulica Vicebski praspekt Licejny praspekt Uladzimirski praspektParki sady i skvery Pravic Alyaksandryna Park Aviyataray Zaneyski park Nova Arloyski lesapark Park imya 300 goddzya Sankt Pecyarburga Paydnyova Prymorski park Piskaroyski park Piyanerski park Sankt Pecyarburg Transpart PravicSankt Pecyarburgski metrapaliten Sankt pecyarburgski tramvaj Sankt Pecyarburgski tralejbus Sankt Pecyarburgski aytobusChygunachnyya vakzaly Pravic Baltyjski vakzal Vicebski vakzal Ladazhski vakzal Maskoyski vakzal Finlyandski vakzalAdukacyya PravicSankt Pecyarburgskaya dzyarzhaynaya mastacka pramyslovaya akademiya imya A L Shtyglica Sankt Pecyarburgskaya dzyarzhaynaya kanservatoryya imya M A Rymskaga Korsakava Sankt Pecyarburgski dzyarzhayny politehnichny yniversitet Sankt Pecyarburgski dzyarzhayny yniversitet Pecyarburgski dzyarzhayny yniversitet shlyahoy znosin Sankt Pecyarburgski dzyarzhayny tehnalagichny instytut Sankt Pecyarburgski dzyarzhayny yniversitet pramyslovyh tehnalogij i dyzajnuBelarusy y Sankt Pecyarburgu Gistoryya Asoby PravicPecyarburg stay vazhnym centram belaruskaj kultury yashche y XIX st U 1844 1846 gg Yan Barshcheyski pisha tut znakamity tvor Shlyahcic Zavalnya abo Belarus u fantastychnyh apavyadannyah U 1893 godze tut Anton Nemancevich Pavodle rasijskaga perapisu 1897 g u Pecyarburgu prazhyvala 66 5 tys belarusay U pachatku XX st yany stali drugoj pa kolkasci inshaetnichnaj supolnascyu y goradze U 1906 1912 gg tut vuchylasya vybitny algolag Volga Dzmitryeyna Akimava U 1906 1916 gg pracavala Zaglyane sonca i y nasha akonca u 1914 g Akcyjnaya supolka drukarskaj shtuki u 1914 godze vyjshay numar chasopisa Ranica U 1918 dzejnichala Tavarystva ahvotnikay belaruskaga narodnaga shtukarstva U 1930 1937 vuchyysya belaruski mastak Yaygen Alyakseevich Zajcay U 1926 1936 gg dzejnichala Belaruskae studenckae zyamlyactva U 1938 39 rektaram Leningradskaga yniversiteta byy belaruski vuchony Kanstancin Ignatavich Lukashoy U 1938 u Leningradze naradziysya belaruski geahimik Valyancin Lukashoy Z pershyh dzyon Vyalikaj Ajchynnaj vajny belarusy ydzelnichali y abarone Leningrada syarod ih Fyadosij Arcyomavich Smalyachkoy U 1973 1975 gg u goradze nad Nyavoj pracue belaruski mastak Alyaksandr Anatolevich Isachoy Dzejnichae Belaruskae gramadska kulturnae tavarystva Sankt Pecyarburg Andrej Ipalitavich Vilkicki Edvard Vajnilovich Iosif Antonavich Gashkevich Valyancin Gryckevich Vaclay Leanardavich Ivanoyski Barys Kit 1910 2018 belaruski gramadski dzeyach pedagog matematyk fizik kanstruktar amerykanskaj raketnaj tehniki Maryya Mikalaeyna Kosich Yanka Kupala Scyapan Mihajlavich Nekrashevich Pyotr Mihajlavich Stefanoyski Alyaksandr Nichyparavich Shymanoyski Branislay Ignatavich Epimah Shypila Pyatro ShalahonayVyadomyya asoby PravicAsnoyny artykul Vyadomyya asoby Sankt Pecyarburga Oxxxymiron 1985 rep vykanayca Andrej Syargeevich Arshavin 1981 rasijski futbalist Barys Uladzimiravich Asaf ey 1884 1949 ruski muzykaznavec kampazitar pedagog Vosip Ivanavich Bave 1784 1834 rasijski arhitektar znakamity rekanstrukcyyaj Maskvy paslya pazharu 1812 goda Alyaksandr Parfiravich Baradzin 1833 1887 ruski kampazitar i navukovec himik Mihail Syargeevich Bayarski 1949 savecki i rasijski akcyor teatra i kino spyavak televyaduchy Iosif Alyaksandravich Brodski 1940 1996 rasijski i amerykanski paet eseist dramaturg perakladchyk Karl Paylavich Bruloy 1799 1852 ruski mastak zhyvapisec manumentalist akvarelist malyavalshchyk pradstaynik akademizmu Yaygen Yakaylevich Vesnik 1923 2009 savecki akcyor Narodny artyst SSSR 1989 Yakay Yakaylevich Gakel 1901 1965 savecki akiyanograf Barys Barysavich Galicyn 1862 1916 ruski fizik i geafizik Ilya Syargeevich Glazunoy 1930 savecki i rasijski mastak zhyvapisec pedagog Georgij Mihajlavich Grechka 1931 savecki kasmanayt dvojchy Geroj Saveckaga Sayuza Mikalaj Scyapanavich Gumilyoy 1886 1921 ruski paet Srebnaga veku Pyatro Drachoy 1937 2005 belaruski grafik Ivan VI 1740 1764 rasijski imperatar 1740 1741 z dynastyi Ramanavyh Syargej Barysavich Ivanoy 1953 rasijski dzyarzhayny dzeyach ministr abarony Rasii 2001 2007 Mikalaj Paylavich Ignacey 1832 1908 dzyarzhayny dzeyach Rasijskaj imperyi dyplamat graf ministr unutranyh spray 1881 1882 Mihail Mihajlavich Kazakoy 1934 2011 ruski artyst savecki rasijski i izrailski rezhysyor akcyor teatra i kino Alyaksandra Mihajlayna Kalantaj 1872 1952 dzeyach mizhnarodnaga i rasijskaga revalyucyjnaga sacyyalistychnaga ruhu Alyaksandr Vasilevich Kalchak 1874 1920 rasijski admiral kamanduyuchy belym ruham padchas gramadzyanskaj vajny y Rasii Georg Kantar 1845 1918 nyamecki matematyk Leanid Kantarovich 1912 1986 savecki matematyk i ekanamist layreat Nobeleyskaj premii pa ekanomicy 1975 Pyotr Leanidavich Kapica 1894 1984 savecki fizik akademik AN SSSR Tamara Platonayna Karsavina 1885 1978 vyadomaya ruskaya baleryna Kiryl 1946 Svyacejshy Patryyarh Maskoyski ysyae Rusi pradstayacel RPC Mikalaj Vasilevich Klejgels 1850 1916 dzyarzhayny dzeyach Rasijskaj imperyi gubernatar Sankt Pecyarburga 1895 1904 Gabryel Korbut 1862 1936 polski gistoryk litaratury bibliyograf movaznavec Nadzeya Kanstancinayna Krupskaya 1869 1939 saveckaya gramadskaya dzeyachka pedagog Zhonka U Lenina Mihail Ilaryyonavich Kutuzay 1745 1813 rasijski palkavodzec general feldmarshal svyatlejshy knyaz Geroj vajny 1812 goda Mihail Yakaylevich Lensu 1924 savecki i belaruski filosaf Rygor Yakaylevich Perelman 1966 rasijski matematyk pershym dakazay gipotezu Puankare Alyaksandr Uladzimiravich Ragozhkin 1949 savecki i rasijski rezhysyor i scenaryst Igar Sevyaranin 1887 1941 ruski paet Srebnaga veku Kanstancin Mihajlavich Simanay 1915 1979 savecki pismennik gramadski dzeyach Vasil Vasilevich Struve 1889 1965 savecki yshodaznavec egiptolag i asiryyolag Alyaksej Danilavich Tacishchay 1699 1760 dzyarzhayny dzeyach Rasijskaj imperyi general anshef sapraydny kamerger senatar Raman Lvovich Trahtenberg 1968 2009 rasijski shoumen tele i radyyovyaduchy akcyor pismennik Karl Faberzhe 1846 1920 rasijski yuvelir Kanstancin Mihajlavich Fafanay 1862 1911 ruski paet Yulij Barysavich Haryton 1904 1996 savecki i rasijski fizik tearetyk i fizikahimik Viktar Robertavich Coj 1962 1990 savecki muzykant Yaygen Alyaksandravich Chychvarkin 1974 rasijski biznesmen Dzmitryj Dzmitryevich Shastakovich 1906 1975 ruski savecki kampazitar piyanist pedagog i gramadski dzeyach Syargej Iosifavich Yutkevich 1904 1985 savecki rezhysyor tearetyk kinamastactva narodny artyst SSSR Alyaksej Kanstancinavich Yagudzin 1980 ruski figuryst Mikalaj Ivanavich Yazhoy 1895 1940 savecki dzyarzhayny i palitychny dzeyach Gl taksama PravicOhta Lahta Aytava AmatoryZnoski a b https lenta ru news 2018 10 03 poltavchenko https data iana org time zones tzdb 2021e europe Napisanne Sankt Pecyarburg u adpavednasci z BE y 18 tamah T 14 Mn 2002 S 151 Konstitucionnyj Sud Rossijskoj Federacii rusk a b Avseenko V N Istoriya goroda S Peterburga v licah i kartinkah 1703 1903 rusk SPb Sotis 1993 S 20 a b A V Darinskij V I Starcev D N Murin T G Brazhe A G Bitvo Sankt Peterburg 1703 1719 Pod red A V Darinskogo SPb Firma GLAGOL 2000 S 68 69 464 s Istoriya Sankt Peterburga rusk Galina Dregulyas Fevralskaya revolyuciya nyavyzn opeterburge ru A Yu Chistyakov Naselenie obzornaya statya nyavyzn Elektronnaya enciklopediya Sankt Peterburga Anna Tirle Arhitektura i blagoustrojstvo massovoe stroitelstvo Era DK i CPKiO Chast II nyavyzn opeterburge ru Ukaz Prezidiuma VS RSFSR ot 06 09 91 1643 I O vozvrashenii gorodu Leningradu ego istoricheskogo nazvaniya Sankt Peterburg Zakon RF ot 21 aprelya 1992 g N 2708 I Ob izmeneniyah i dopolneniyah Konstitucii Osnovnogo Zakona Rossijskoj Sovetskoj Federativnoj Socialisticheskoj Respubliki Arhiynaya kopiya nyavyzn nedastupnaya spasylka gks ru Arhivavana z pershakrynicy 5 zhniynya 2017 Praverana 22 lyutaga 2013 Masha Mogilevskaya Gastarbajtery podnimut Peterburg nyavyzn fontanka ru Praverana 6 sakavika 2011 Spasylki Pravic Na Vikishovishchy yosc medyyafajly pa teme Sankt Pecyarburg Karta Sankt Pecyarburga Arhivavana 15 verasnya 2007 Nadvor e Sankt Pecyarburga Belarusy y Pecyarburgu Arhivavana 18 zhniynya 2014 virtualnaya vystayka na sajce Centralnaj navukovaj bibliyateki imya Ya Kolasa NAN Belarusi Uzyata z https be wikipedia org w index php title Sankt Pecyarburg amp oldid 4546071